|| Blog Pendidikan, Sharing, Game dan Lagu-lagu Buddhis ||

Minggu, 06 September 2015

KARANIYA METTA SUTTA

Karanīyam attha-kusalena

yan tam santam padam abhisamecca,
Sakko ujū ca suhujū ca
suvaco c' assa mudu anatimānī,

Santussako ca subharo ca
appakicco ca sallahuka-vutti,
Santindriyo ca nipako ca
appagabbho kulesu ananugiddho.

Na ca khuddam samācare kiñci
yena viññū pare upavadeyyum.
Sukhino vā khemino hontu
sabbe sattā bhavantu sukhitattā.


Ye keci pāna-bhūtatthi
tasā vā thāvarā vā anavasesā,
Dīghā vā ye mahantā vā
majjhimā rassakā anuka-thūlā,

Ditthā vā ye ca aditthā
ye ca dūre vasanti avidūre,
Bhūtā vā sambhavesī vā
sabbe sattā bhavantu sukhitattā.

Na paro param nikubbetha
nātimaññetha katthaci nam kiñci,
Byārosanā patīgha-saññā
nāññam aññassa dukkham iccheyya.

Mātā yathā niyam puttam
āyusā eka-puttam anurakkhe,
Evam pi sabba-bhūtesu
mānasam bhāvaye aparimānam.

Mettañ ca sabba-lokasmim
mānasam bhāvaye aparimānam,
Uddham adho ca tiriyañ ca
asambādham averam asapattam.

Titthañ caram nisinno vā
sayāno vā yāva tassa vigata-middho,
Etam satim adhittheyya
brahmam etam vihāram idham āhu.

Ditthiñ ca anupagamma
sīlavā dassanena sampanno,
Kāmesu vineyya gedham
na hi jātu gabbha-seyyam punar etī ti

0 komentar:

Posting Komentar